Luonddugáhttendoaimmahagas leat juo fuobmán dálkádatrievdamiid go orddat leat gorgŋon badjelii.
– Mii oaidnit ahte orddat lulli duoddariin leat gorgŋon badjelii.
Ii dat gal mana nu jođánit muhto dáhpáhuvvá oalle ollu 50 jagis, dadjá Per-Olov Wikberg SVT:ai.
Jearran fidnodagain
Válbmendihte gearggusvuođa boahtte áigái sáddii Duottarsihkárvuohta njukčamánus jearaldaga duottarmátkefitnodagaide makkar jurdagat sis lea das. Eanas fitnodagat mieđihedje dasa ahte dálkkádatrievdamat gáibit ahte turisttat fertejit bures ráhkkanit duottarmátkkiide.
– Mii leat ovttas kárten makkar hástalusaid mii oaidnit boahttevaš jagiid. Measta visot oaivvildit ahte dálkkádatheiven lea deaŧálaš.
Turisttamálle ii rievdda nu jođánit muhto ain veahaš hávális, dadjá Per-Olov Wikberg.
Rievda
Konkrehtalaččat ii boađe duottar leahkit dego ovdal.
– Dát váikkuha min barggu turisttageainnuiguin, movt mii hukset šalddiid, movt deallit ja movt mii dihkkádit. Dán ferte dahkát ovttasrádi buot oasálaččaiguin ja Duottarsihkárvuođaráđđi lea buorre forum, dadjá Wikberg.
Bivvális dálvvit Eurohpás ja iežá guovlluin máilmmis dagahit ahte duottarguossit maid muktasit Ruoŧas, dadjá Per-Olov Wikberg.
Boahtte áiggis leat vissásit iežálagan olgoriikaturisttat, eareliigganit dálvet muhto maid geasset.
Ekonomija váikkuha
Duottarsihkárvuođaráđđi mihtida reivdadusaid guovllus mobiilajohtolagain, seammeladje go Albmotdearvvavuodaeiseváldi dagái pandemija áiggi. Dál juo vuohttá váihkkuhusaid turisttarávnnjis muhto dát ii vuolgge dálkkádagas, sivván dasa lea ruoŧa ekonomija.
– Mii oaidnit juo dál ahte turisttat mátta Ruoŧas válljejit vuosttažettin duottarguovlluid doppe lahkosis danin go lea divrras vuolgit guhkit mátkái, dadjá Per-Olov Wikberg